Meteņi: ko ēd un kā svin ziemas beigas

Februārī, kad ziema vēl šķiet nebeidzama, bet diena jau manāmi garāka, Latvijā svin Meteņus. Tie ir viens no senākajiem gada svētkiem, kas iezīmē pāreju no ziemas uz pavasari, un tos gaida galvenokārt bērni, kam solīta vizināšanās, un tie, kam patīk sātīgs galds. Datums katru gadu mainās, jo Meteņi saistīti ar Lieldienu laiku: tie iekrīt starp februāra sākumu un marta sākumu. Šogad tie bija februāra vidū.

Ko dara Meteņos

Vispazīstamākā Meteņu tradīcija ir braukšana ar ragaviņām no kalna. Tautas ticējums vēsta: jo tālāk nobrauc, jo garāki augs lini, un jo augstāk aizlido, jo bagātāka būs raža. Lini vairs netiek audzēti tādā apjomā kā senāk, bet iemesls vizināties nav zudis, un ragaviņu kalniņi februārī pulcē ģimenes visā valstī.

Meteņos ir arī ķekatas – cilvēki pārģērbjas, uzliek maskas un iet pa sētām, dzied, dejo un tiek cienāti. Tradicionāli tas notika, lai aizdzītu ziemu un sagaidītu auglību. Mūsdienās maskošanās notiek pilsētu pasākumos, skolās un pagastos, bet laukos daudzviet joprojām pa mājām ceļo ķekatnieki. Maskas mēdz būt dažādas – no lāčiem un vilkiem līdz ragainiem tēliem, kas dzied, dejo un prasa cienastu. Cienastā parasti tiek likts tas, kas mājā ir pa rokai: pīrāgi, maize, siers, bet dažkārt arī dzēriens pieaugušajiem.

Galds Meteņos

Meteņu galds ir sātīgs un trekns. Drīz pēc svētkiem sākas Lielais gavēnis, tāpēc senāk bija ierasts ēst bagātīgi, kamēr vēl drīkst. Visbiežāk galdā nonāk cūkgaļa – cūkas kājas, ausis, šņukurs, speķis un kūpināta gaļa. Ar cūkgaļu saistīti vairāki ticējumi par auglību un labklājību, bet to, kā tieši tos izprata, katrā novadā bija citādi. Trekna ēdiena izvēli skaidro arī praktiski: ziemas beigās kūtī jau bija nokauta cūka, un gaļu vajadzēja izlietot, pirms sāk atnākt siltāks laiks. Tāpēc kūpinātas gaļas, desas un tauku izstrādājumi nonāca svētku galdā tieši šajā laikā.

Cits ar Meteņiem saistīts ēdiens ir zirņi un pupas. Pelēkie zirņi ar speķi ļoti piestāv šim laikam, bet jāatceras, ka tie jāiemērcē jau iepriekšējā dienā. Blakus galdā liek rudzu maizi, skābos kāpostus un skābos gurķus, bet saldumam – pīrāgus un pankūkas.

Pankūkas

Pankūkas ar Meteņiem bieži saista tāpēc, ka daudzās Eiropas zemēs tās tradicionāli cep tieši pirms gavēņa sākuma. Latvijā pankūku cepšana nav stingra svētku prasība, taču tās ir ātri gatavojamas un labi iederas svētku dienā. Pamata mīkla ir vienkārša: uz 250 g kviešu miltu liek 500 ml piena, 2 olas, šķipsnu sāls un ēdamkaroti eļļas. Mīklu maisa, līdz tā ir gluda un šķidra, un pirms cepšanas ļauj tai pastāvēt apmēram pusstundu. Cep karstā, viegli ieeļļotā pannā, līdz pankūkas ir plānas un zeltainas.

Pasniedz ar krējumu, biezpienu vai ievārījumu. Brūklenes un dzērvenes šeit sader īpaši labi, un par to vārīšanu lasiet rakstā par ziemas ievārījumiem. Sātīgākam variantam pankūkas var aizrullēt ar sieru vai sautētām sēnēm.

Tradīcija ar brīvām robežām

Meteņu tradīcijas ir brīvas, tāpēc nav nepieciešams ievērot visus rituālus. Dažas ģimenes dodas uz kalnu ar ragaviņām, citas rīko pagalmā ugunskuru, bet daudzas vienkārši pagatavo svētku pusdienas un pavada dienu svaigā gaisā. Ja mājās ir bērni, vizināšanās un masku gatavošana var kļūt par kopīgu nodarbi, kas paliek atmiņā ilgāk par pašu ēdienkarti.

Ēdienkartei var izvēlēties kaut ko vienkāršu: cepta cūkgaļa ar sautētiem kāpostiem, zirņu vai grūbu putra ar speķi, rudzu maize un pankūkas ar ievārījumu. Ja gribas vieglāku variantu, der arī biešu vai kāpostu salāti un vārīti kartupeļi. Saldam galdam pietiek ar pīrāgiem, rauga bulciņām vai piparkūkām, kas palikušas no ziemas. Galvenais, lai galds būtu bagātīgs un lai pēc ēšanas būtu kustība ārā, jo no kalna nobraukšana apetīti tikai uzlabo.

Ja mājās nav kalna, der arī parks vai pat neliela nogāze: ragaviņām pietiek ar sniegu un labu garastāvokli. Siltas tējas termoss un kaut kas ēdams kabatā padara dienu vēl patīkamāku, it īpaši, ja bērni nevēlas doties mājās pirms tumsas.

Meteņi arī atgādina, ka ziemas gals jau ir tuvu. Tāda ir šo svētku būtība: ar smiekliem, troksni un labu ēdienu pateikt ardievas aukstumam un sagaidīt dienas, kas kļūst gaišākas.