7 vienkārši veidi kā ietaupīt naudu

Latvian euro coinsGalvenais, jāatbild sev uz jautājumu, priekš kam taupīt un ietaupīt. Savādāk taupīšanai nav ne jēgas, ne motivācijas. Parasti, ja cilvēki grib ietaupīt naudu, viņiem ir kāds mērķis kā vārdā taupīt – sakrāt naudu ikgadējam ceļojumam, atmaksāt parādus, sakrāt stabilitātes fondu, kļūt finansiāli neatkarīgam, sakrāt naudu dzīvoklim, mājai, mašīnai u.t.t. Ja Jums ir mērķis, tad, lūk arī varianti.

1. Kapučīno efekts. Daudziem ir ieradums pa ceļam uz darbu nopirkt līdzi ņemamo kafiju. Vai augstskolās un citās iestādēs, benzīntankos starpbrīžos vai gaidīšanas laikā pieiet pie aparāta un paņemt sev kafiju, šokolādi, kapučīno. Bieži vien tas tiek darīts īpaši nedomājot – gribas, negribas. Vienkārši ieradums. Cena vienam dzērienam gan jau ka ir ap 2 EUR. Kā kurā vietā. Pieņemsim, ka jūs katru darba dienu izdzerat pa 1 kafijai = 10 EUR nedēļā = 40 EUR mēnesī = 480 EUR gadā (sanāk ārzemju izbrauciens) = 2400 EUR piecu gadu laikā (sanāk pirmā iemaksa ekonomiskas klases dzīvoklim). Rēķini, protams, jāveic precīzāk. Varbūt jūs dienā izdzerat 2 – 3 kafijas. Varbūt gribat augstākas klases dzīvokli (dzīvoklis der ne tikai sev dzīvošanai, bet arī kā investīcija – izīrēšanai). Bet shēma skaidra. Varbūt izdevīgāk nopirkt termokrūzi par 5 EUR un pa ceļam uz darbu vai skolu ņemt no mājām kafiju, kapučīno, zāļu tēju vai ko citu.

2. Cigarešu nauda. Bieži vien lasītas anekdotes, ka par nosmēķēto naudu, kas sanāk vidēji 1500 EUR gadā varētu nopirt gan to, gan šo (anekdotēs minēts Ferrari), bet arī atmetot smēķēšanu tā arī nekas netiek nopirkts. Nauda aiziet citām vajadzīgām un ne tik vajadzīgām lietām. Kā varianats ir atmetot smēķēšanu godīgi katru dienu savu cigarešu naudu likt krājkasītē. Ja banku depozīti šobrīd piedāvātu procentus, es teiktu ka jāliek bankas depozītā. Bet kamēr vidējie procenti ir 0,2% gadā, tikmēr var naudu krāt krājkasē. Jo pat uz veselu summu 1500 EUR gadā peļņa sanāktu tikai 3 EUR. Vienīgais, kas daudzus motivē turēt naudu bankā, ir tas, ka no turienes nevar tik viegli paņemt un iztērēt kā no krājkasītes. Nu, un pēc kapučīno shēmas paši variet sarēķināt, cik naudas jums izdotos sakrāt 5 gadu laikā = 7500 EUR. Par 1500 EUR jau sanāk diezgan labs atvaļinājums. Un par 7500 EUR šis tas nopietnāks.

3. Pētījumi liecina, ka katru mēnesi ģimenē tiek izmesti pārtikas produkti 40 – 60 EUR vērtībā. Patiesībā vienalga kurš un kā veicis šos pētījumus, bet padomājiet par sevi, par savu ģimeni. Vai netiek nopirkts tik daudz, cik nevar paspēt apēst, kā rezultātā pārtika sabojājas un jāmet ārā? Es pat neminēšu britu aprēķinātas pārtikas tonnas, kas regulāri tiek  izmestas atkritumos. Tāpēc plānojiet pirkumus. Prātīgi apsveriet, cik varēsiet apēst, lai produkti nesabojājas. Jūs ietaupīsiet naudu un pasaudzēsiet dabu. Starp citu visi ekonomiskie pūliņi, kas attiecas uz precēm, saudzē dabu. Ja netiek pirktas preces, drēbes, datori, tiek taupīta elektroenerģija u.t.t. Tas viss ir labs ne tikai ekonomijas ziņā, bet tas viss ir labs arī dabai.

4. Apmaksājiet laikā visus savus rēķinus, lai netiek uzskaitīta bezjēdzīga soda nauda. Ja izmantojat kredītkartes, sekojiet tam, lai laikā paspējat atmaksāt iztērēto naudu nemaksājot soda procentus.

5. Ja gribat apmainīt kādu tehnikas brīnumu pret jaunāku modeli, bet vecais vēl darbojas, tikai apnicis, pārdodiet to esesā vai kaut kur citur. Ir daudz jaunu ģimeņu, studentu vai vienkārši cilvēku, kam jūsu vecais modelis liksies gana labs un viņiem patiks sekonhenda cena. Tieši tāpat jūs varat apskatīties sludinājumos arī savu jauno iekāroto preci. Bieži vien tiek tirgotas pavisam jaunas preces, kas kaut kādu iemeslu dēļ neder vai ir uzdāvinātas, bet nav nepieciešamas, jo jau trešais blendera komplekts. Ja negribat gluži pirkt no sludinājumiem, variet salīdzināt cik prece, kas iepatikusies veikalā, maksā internetveikalā. Internetveikalā preces parasti ir krietni vien lētākas. Te pat Latvijas internetveikalā es, piemēram, savu telefonu nopirku par 150 EUR lētāk nekā tas tika piedāvāts parastajā veikalā.

6. Regulāri pārbaudiet pakalpojumu sniedzēju cenas, akcijas un tarifus – mobilajam, parastajam telefonam, internetam un tml. Jums pakalpojumu nodrošinātājs pats nekad nezvanīs un nepiedāvās lētāku tarifu, ja jūs jau kaut ko lietojat. Ar lētākiem tarifiem parasti pievilina tikai jaunus klientus. Tāpēc zvaniet paši. Optimizējot divus pieslēgumus un līgumus man sanāk gadā ietaupīt 240 Ls (ap 343 EUR). Vispār tā ir milzu nauda, ņemot vērā to, ka pakalpojumi paliek tie paši, tikai tarifu plāni pamainīti. Un, loģiski, ka pats neviens man to nepiedāvāja. Pašam jāseko līdzi.

7. Ja agrāk virsmu, stikla tīrīšanai izmantojāt papīra dvieļus, varbūt tā vietā ir vērts izmantot fibro šķiedras lupatiņas. Viņas tīra ļoti labi, labāk pat nekā papīra dvieļi, un tās var izmazgāt un lietot atkārtoti.

Advertisements

One Response to 7 vienkārši veidi kā ietaupīt naudu

  1. Atpakaļ ziņojums: Kā rīkoties ja nav darba, bet ir kredīti? | Blogs | PrimeFinance.lv

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s