Stabilitātes fonds

euros-loads-of-moneyKad esat nedaudz izanalizējuši savu naudas plūsmu, tad nākamais, ko vajadzētu izdarīt, ir izveidot izdevumu tabulā vēl vienu rindiņu “stabilitātes fonds” – tur jāieraksta summa, kuru jūs mēnesī varēsiet atlikt, lai varētu sev sakrāt stabilitātes fondu. Stabilitātes fonds ir tas pats kas drošības nauda, drošības spilvens, tā ir naudas summa, kas ir līdzvērtīga jūsu 3 – 6 mēnešu izdevumu summai. Šai naudai jābūt sakrātai un jāstāv neparedzētiem gadījumiem. Neparedzētie gadījumi pamatā ir darba un ienākumu zaudēšana. Ja, nedod Dievs, kas atgadīsies, jūs kādu laiku mierīgi varēsiet izdzīvot nepazeminot savu ierasto dzīves līmeni. Jā, un varbūt jums ir kredīta maksājumi. Šajā gadījumā arī šis stabilitātes fonds jums pusgadu ļaus par to neuztraukties.

Ja jūs pierakstāt savus ienākumus un izdevumus, jūs ziniet, cik jūs mēnesī tērējiet. Tātad, pareiziniet šo summu ar 3 – 6, un tik jums ir jābūt drošības naudai.

Diemžēl lielākā daļa man zināmo cilvēku (priecē, ka ne visi) dzīvo no algas līdz algai. Un tas vien jau ir labi, ja no algas līdz algai nevis uz kredītiem – ātrajiem kredītiem, kredītkartēm un tml. Bet, ja vēlaties lai jūs kontrolējat naudu nevis nauda kontrolē jūs, tad izveidojiet sev stabilitātes fondu.

Pierakstot izdevumus, varbūt atradāt jau kādu melno caurumu, kur aiziet pārāk daudz naudas. Variet pārskatīt šo pozīciju un daļu likt stabilitātes fondā. Vai arī, piemēram, jūs secinājāt, ka nedēļā apēdat 7 šokolādes sieriņus, izsmēķējat 7 cigarešu paciņas, ierobežojiet sevi līdz 6 sieriņiem vai 6 paciņām. Tas nav liels zaudējums, jūs praktiski to varbūt pat nepamanīsiet, bet jums atbrīvosies lieka nauda. Šie piemēri ir kā metafora. Galvenais ir saprast, ka vienmēr var atrast naudu, ko atlikt.

Ja jums ir jau paņemti kaut kādi kredīti ar milzu procentiem, tad pirmais uzdevums ir nomaksāt kredītus, lai nav jāpārmaksā par procentiem. Un pēc tam jāsakrāj stabilitātes fonds. Otrs variants – pusi no kādas jūsu noteiktas summas likt stabilitātes fondā, pusi novirzīt parādu apmaksai. Otrs variants varbūt ir pat prātīgāks. Jo ļoti svarīgi ir, lai jums būtu pieejami zināmi brīvi naudas līdzekļi. Ja visu naudu maksāsiet, lai dzēstu parādus, un paši dzīvosiet uz nulles, bet kādā brīdī jums būs akūti nepieciešami zobārsta pakalpojumi, jums nāksies ņemt jaunu kredītu uz jauniem procentiem.

Turpmāk kredītus vairs neņemiet. Ja gadīsies kāda ārkārtēja situācija (slimība, pārējās situācijas parasti nav ārkārtējas), varēsiet aizņemties pats no sevis, no sava stabilitātes fonda bez procentiem. Tikai šajā gadījumā arī obligāti sev atgrieziet aizņemto summu.

Vislabāk šo naudu turēt bankā. Ja ir inflācija un depozītus piedāvā ar procentiem, tad stāvot depozītā, nauda nezaudēs vērtību, augs procenti. Depozīti ir dažādi īslaicīgi – 3 mēnešu, 6 mēnešu, gada. Bet, ja tas ir stabilitātes fonds, tad jāpievērš uzmanība arī tam, vai jebkurā brīdī naudu varēs noņemt no konta. Šobrīd banku procenti depozītiem ir 0,2 – 1% gadā. Ja ir šādi procenti, tad pie mazām summām nekāda ievērojama pieauguma nebūs (bet vienalga būs – kaut vai tas 1%). Un tāpēc naudu tik pat labi var turēt mājās (peļņas ziņā). Bet – mājās naudu kāds var nozagt, jūs pats to vieglāk variet iztērēt, un tml. Es tomēr naudu turētu bankā.

Ja meklējat sev bankā depozītu, tad atrodiet sev ar visaugstāko procentu likmi. Vienalga – vai bankas nosaukums jums zināms vai nezināms. Jo – “Jebkuram Latvijas banku un krājaizdevu sabiedrību klientam – gan fiziskām, gan juridiskām personām – saskaņā Noguldījumu garantiju likumu, kas stājās spēkā 01.10.1998., tiek nodrošināta atlīdzības izmaksa par visu veidu noguldījumiem visās valūtās līdz 100 000 eiro katrā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā (visos kontos kopā, ja ir vairāki konti vienā bankā). Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem, u.c.”

Noguldījumu Garantiju Fonds

Ja jūsu noguldījums nepārsniedz garantēto atmaksas summu, tad arī bankas bankrota gadījumā jūs savu naudu saņemsiet atpakaļ 20 darba dienu laikā. Iepriekš gan pārbaudiet, vai izvēlētā banka darbojas saskaņā ar šo noguldījumu garantijas likumu. Ja naudas ir vairāk kā garantētā atmaksas summa, tad jums nauda ir jāsadala pa vairākām bankām. Vai arī jāsadala uz vairākiem ģimenes locekļiem, kuriem uzticaties. Lai katram ir savs noguldījums, kas, ieskaitot nopelnītos procentus, nepārsniedz garantēto atmaksas summu.

Jā, un nevajag kopā sajaukt dažādus uzkrājumus. No stabilitātes fonda netiek ņemta nauda zābakiem vai ceļojumam. Tā ir drošības nauda. Un tas ir pirmais, kas katram nepieciešams. Viss pārējais sekos.

Tātad – katrs izvēlas pats, cik lielam jābūt stabilitātes fondam – ja ir viens bez bērniem, bez kredītiem, tas var būt mazāks, ja ir bērni, slimi vecāki, kredīti, tas var būt lielāks (2 mēnešu – 1 gada izdevumu apmērā).

Stabilitātes fondam jābūt ne mazākam, kādu jūs esat izlēmuši. Bet arī ne lielākam. Ja naudas ir vairāk un noteiktais stabilitātes fonds jau ir sakrāts, tad pārējā nauda jāinvestē. Naudai jāstrādā jūsu labā.

Un laba formula, kur un kā glabāt stabilitātes fondu ir šāda: pavisam mazu daļu skaidrā naudā mājās, daļu uz bankas kartes, lai var noņemt jebkurā brīdī, ja rodas vajadzība, un daļu kādā depozītā, kur aug procenti. Labi, ja no depozīta naudu var noņemt jebkurā brīdī, kad ievajagās.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s