Kā mēs zviedru pūdēto siļķi “Surströmming” degustējām

Silke-1-1Man pašai tas īsti nebūtu ienācis prātā, bet pie manis maija brīvdienās atbrauca ciemos Ksenija no Sanktpēterburgas, un tā kā pirms tam bija bijusi Zviedrijā, atveda degustācijai zviedru slaveno “delikatesi” – pūdēto siļķi. Tā kā siļķe bija atvesta, nolēmām pārbaudīt, vai zviedri speciāli ņirgājas par tūristiem, vai tur tiešām ir kāda īpaša garša, kas jāizjūt. Jau pēc degustācijas es atradu internetā informāciju, ka mums ir ļoti paveicies, ka bundžā bija siļķu filejas, jo “īstās” siļķes esot ar nogrieztām galvām, bet neiztīrītām iekšām. Paldies, ka Ksenija neatveda īstās, bet tikai pieczvaigžņu filejas.

Pirmais nosacījums bija, ka konservu kārba jāatver svaigā gaisā, nekādā gadījumā ne telpās, jo smaka ir briesmīga un mūžam neizvējosies. Tāpēc devāmies piknikā uz Andrejsalu. Laiks bija brīnišķīgs, blakus esošajā autletā uzdzeršanai izvēlējāmies dažādu neparastu šķirņu alus.

Patiesībā šai siļķei ir jāuzdzer piens. Bieži vien tiek uzdzerts šņabis. Bet spirts atraisa aromātus, toties piens tos apslāpē. Tie, kas ir ēduši šo brīnumaino siļķi ar pienu, saka, ka ir labi. Mums diemžēl piens nebija. Tāpēc izlīdzējāmies ar rūgtu alu.

Otra patiesība ir tāda, ka šī siļķe nav obligāti jāēd tīrā veidā. To taisa uz maizītēm. Plāna rudzu maizes šķēle, ar mizu vārīts kartupelis, krējums, siļķe, lociņi. Iedomājoties mūsu parasto garšīgo siļķi izklausās ideāli. Iespējams, ka šādā komplektācijā arī Surstrommings būtu labāks nekā vienkārši tāpat. [Kaut gan es vienalga joprojām nesaprotu atrakciju – ēst sapuvušu siļķu maizītes un uzdzert pienu] Bet ja jādegustē, tad jādegustē.

Tādi laimīgi mēs sapulcējāmies uz degustāciju. Bērns bija vienīgais, kam netika. Mēs, skopie pieaugušie, nemēģinājām pat piedāvāt.

Silke-1-2

Bundžas atvēršanu uzticējām Jorenam. Bundža jātaisa vaļā maisiņā vai ūdens katlā. Jo būtībā it kā ir tā, ka bundžā visu laiku notiek pūšanas process, un atverot bundžu var izšļākties šķidrums. Un labāk, lai viņš netrāpa nekur virsū.

Silke-1-3

Te mēs mēģinām pietuvoties, lai sajustu un pārbaudītu briesmīgo smaku.

Silke-1-4

Un tad jau sākās diezgan atraktīva vaibstīšanās un degustācija.

Silke-1-5Silke-1-6Silke-1-7Silke-1-8Silke-1-9Silke-1-10Silke-1-11Silke-1-12Silke-1-13Silke-1-14Silke-1-15

Kādas domas un secinājumi?

– Slikti nevienam nepalika. Tikai psiholoģiski briesmīgi, ka kaut kas tāds jāēd.

– Olīvas un nēģi arī ne visiem ar pirmo reizi iegaršojas. Iespējams, ka šajā siļķē kaut kas ir, un iespējams, ka pēc 5. reizes tā jau liekas, kā īsta delikatese. Iespējams.

– Tagad mēs visi saviesīgās sarunās varam nevērīgi izmest, ka “jā, zinām, esam ēduši”.

– Ne vienmēr obligāti dzīvē viss ir jāizmēģina.

– Tā arī nesapratu – zviedriem garšo (ir vispār kāds, kam pa īstam garšo) vai viņi ņirgājas par tūristiem?

Advertisements
Šis ieraksts tika publicēts Bez gaļas, Par produktiem, Tematiskie ēdieni, Tā pat vien, Zviedru virtuve ar birkām , , . Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Kā mēs zviedru pūdēto siļķi “Surströmming” degustējām

  1. vilnītis saka:

    Ir latvieši kas pēc truša nokaušanas to pūdē dažas dienas ar visu kažoku,un tad to tikai dīrā.Tad gaļiņa esot mīksta un sulīga.

  2. Nav saka:

    Nē, tā esot darījuši briesmīgie vācu baroni, mūsu tautu 700 gadus mocīdami, ka viņu māti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s